Ceturtdienas  rītā kopā ar Mojcu devāmies  uz Ļubļanas Universitātes Centrālo Medicīnas bibliotēku.  Vispirms viena no bibliotēkas darbiniecēm Boža Oberč mums izrādīja bibliotēkas telpas, kas šogad tiek remontētas, taču bibliotēka  ir spējusi nodrošināt to, ka telpas nav slēgtas lasītājiem.  

Centrālās Medicīnas bibliotēkas abonementā

Pagaidām tā ir kopētava, taču telpu plānots

 pārveidot par kluso lasītavu ; vingrošanas bumbas darbiniekiem 

un lasītājiem atpūtas brīžos

Periodisko izdevumu plaukti brīvpieejas telpās, 

kur šobrīd  tiek mainīti logi

Periodisko izdevumu plaukti brīvpieejas telpās, 

kur šobrīd  tiek mainīti logi

Bibliotēkas krātuve, kur pārsvarā tiek glabāti  periodiskie izdevumi

Katram nosaukumam tiek atstāta brīva vieta aptuveni tik,

 cik nepieciešams 2 gadu žurnālu numuriem

Bibliotēkā ir neliels skaits grāmatu, tā kā visām jaunākajām

 grāmatām tiek veidota pieeja  abonētajās  datubāzēs

Bibliotēkas telpu remonta laikā lasītāju darba vietas

 izvietotas bibliotēkas garajos  gaiteņos

Bibliotēkas krājumu pārsvarā veido medicīnas nozares periodiskie izdevumi, parasti gadā tiek abonēti aptuveni 400 printēto  žurnālu  nosaukumu. Pēc ekskursijas pa bibliotēku tikāmies ar citiem bibliotekāriem un IT speciālistu, kas mums prezentāciju bibliotēku. Prezentācija angļu valodā pieejama šeit.

Kopā ar Centrālās Medicīnas bibliotēkas vadošajiem speciālistiem  (no kreisās) : Stanka Jelenc , SBA speciāliste,   IT speciālists Darko Majcenovič,  konsultante Boža Oberč, komplektēšanas speciāliste Ana Marija Furlan, bibliotekāre Nana Turk

Pēcpusdienā devāmies uz Ļubļanas Universitātes Mākslas zinātņu fakultāti  tikāmies ar Bibliotēku un  informācijas zinātnes un grāmatniecības studiju nodaļas (Department of Library and Information Science and Book Studies) vadītāju Dr. Primož Južnič. Viņš mums sniedza īsu ieskatu Slovēnijas bibliotekāru izglītības sistēmā.

Kopā ar Dr. Južniču un Erasmus Staff Mobility bibliotekāri Annu Zawadzku

Ļubļanas Universitāte ir vienīgā mācību iestāde Slovēnijā, kas piedāvā iegūt bibliotekāra profesiju. Vēl joprojām ir iespēja iegūt izglītību kursos, kuru aizsākumi meklējami pirms 30 gadiem, kad Ļubļanas Universitāte vēl nepiedāvāja šādu izglītības programmu.

Slovēnijas skolu bibliotēkās tiek algoti tikai darbinieki ar bibliotekāro izglītību, to paredz likumdošana. Pašlaik tiek strādāts pie izmaiņām likumā, lai arī publiskajās bibliotēkas tiktu ieviesta šāda prakse. Taču augstskolu bibliotēkas visbiežāk algo darbiniekus ar izglītību jomā, kas saistīta ar konkrētās bibliotēkas nozari. Visbiežāk tā tas ir bibliotēkās, kas saistītas ar sociālajām zinātnēm. Pastāv iespēja mācīties arī kādā citā nozarē, bet iegūstot 60 kredītpunktus bibliotēkzinātnē ir iespēja saņemt tā saukto „dubulto diplomu”.

Katru gadu šajā studiju programmā tiek uzņemti apmēram 60 studenti, no kuriem studijas pabeidz apmēram puse.  Pirmajā mācību gadā lekcijas visiem studentiem ir vienas un tās pašas, taču sākot no otrā studiju gada tiek piedāvāta iespēja izvēlēties studiju virzienu – bibliotēkzinātni, informācijas zinātni vai grāmatniecību. Bibliotekāriem ir papildus studiju kursi bibliotēkas krājuma attīstībā, kataloģizācijā, informācijas speciālistiem – digitālo bibliotēku veidošanā, bibliometrijā, bet grāmatniecības speciālistiem – izdevējdarbība Eiropā, izdevējdarbības politikā. Maģistra studijās tiek piedāvāti arī kursi angļu valodā, jo studenti ir no visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm, kas piedalās COBISS sistēmā. Tiek piedāvātas ari doktorantūras studijas, taču absolventi parasti izvēlas neturpināt studijas un pievērsties darbam.

Dr.Primož Južniž pauž viedokli, ka studiju programmas Bibliotēku un informācijas zinātnes un grāmatniecības studijas absolventiem atrast darbu bibliotēkā, grāmatu veikalā vai izdevniecībā nav sarežģīti.