LU Bibliotēkas darbinieku profesionālā prakse Slovēnijas bibliotēkās: 13.-26. maijs, 2012

Kopā ar IZUM direktoru Davor Šoštarič,

COBISS sistēmas uzturēšanas speciālistu Pero Šobot

un koordinatori Mojcu Kotar

Agri no rīta 22. maijā kopā ar Mojcu devāmies ar vilcienu uz otru lielāko Slovēnijas pilsētu Mariboru, kur vispirms viesojāmies Informācijas zinātnes institūtā (IZUM). Prezentācija angļu valodā atrodama šeit.
IZUM ir sabiedriska bezpeļņas institūcija, kas izveidota, lai sniegtu informācijas infrastruktūras pakalpojumus. IZUM darbība aizsākta jau bijušās Dienvidslāvijas laikā. 1984. gadā tika uzsākta mašīnlasāmā kataloģizācija, 1987. gadā radās pirmās idejas par vienotu kataloģizāciju. IZUM tika dibināts 1990. gadā kā reģionāls koordinācijas centrs informācijas sistēmas COBISS izveidei, izmantojot COMARC standartu datu ievadei (pamatā UKMARC). 1991. gadā IZUM izveidoja bibliotēku informācijas sistēmu COBISS (Co-operative Online Bibliographic System and Services). Tajā pašā gadā, Dienvidslāvijai sadaloties, 55 bibliotēkas pārstāja sadarboties kopkataloga COBISS veidošanā, 1993. gadā sadarbība tika atjaunota, piedaloties visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm, izņemot Horvātiju. IZUM darbību finansē Slovēnijas pētniecības aģentūra (ARRS), IZUM darbojas 5 sektori COBISS sistēmas uzturēšanai, attīstībai un sistēmas dalībnieku izglītošanai.

IZUM ir Slovēnijas nacionālais COBISS centrs, kas veic nacionālās bibliogrāfiskās sistēmas un kopkataloga COBIB.SI veidošanas koordinēšanu, attīstību, apmācību nacionālās bibliogrāfiskās sistēmas izmantošanā un kataloģizācijā, nodrošina programmatūras attīstību un sistēmas tehnisko funkcionalitāti (serveru darbību). IZUM piedāvā arī citus bezmaksas informācijas pakalpojumus – veido standartus un datubāzes (CONOR.SI – personu autoritatīvo ierakstu datubāzi, SGC – priekšmetu autoritatīvo datubāzi), piedāvā pakalpojumu Mana bibliotēka (My library) (lietotāja konts grāmatu izmantošanas termiņa pagarināšanai u.c. kataloga funkcijām), Bibliotēkas izmantošanas kompensācijas pakalpojumu (library compensations service) (statistiku par grāmatu izsniegumu publiskajās bibliotēkās autoratlīdzības aprēķināšanai grāmatu autoriem par izsniegumu, tas tiek saskaitīts automātiski par gadu), „Jautā bibliotekāram” (jautājumi tiek atbildēti 24 stundu laikā, izmatojot e-pastu vai čatu, pakalpojuma sniegšanā piedalās vairākas bibliotēkas, sniedzot atbildes uz jautājumiem pēc grafika, atbildes tik saglabātas turpmākai izmantošanai (knowledge base), apmācības e-vidē (tiek piedāvāti 3 kursi tiešsaistē), multimeklēšanas iespējas u.c. Visus IZUM piedāvātos pakalpojumus izmanto Slovēnijas bibliotēkas, pārējo dalībvalstu bibliotēkas var izmantot pēc vēlēšanās.

Visas COBISS sistēmas dalībvalstis izmanto sistēmu COBISS vienotajai kataloģizācijai, izmantojot citu bibliotēku veidotos ierakstus. Ja ieraksts ir kopkatalogā, visas bibliotēkas var to lejupielādēt un izmantot. Ja bibliogrāfiskais ieraksts nav kopkatalogā, Slovēnijas bibliotēkās bibliogrāfiskais ieraksts tiek meklēts WorldCat. COBISS izveidotie ieraksti tiek ievietoti WorldCat, lai citas valstis var izmantot bibliogrāfiskos ierakstus. Ja citas valsts bibliotēka vēlas pieeju šīm datubāzēm, IZUM var to nodrošināt, bet tas ir par maksu, jāparaksta vienošanās.

Slovēnijas kopkatalogā COBIB.SI kopumā ir 3,980,959 ieraksti, monogrāfijas – 60%, seriālizdevumi – 3%, raksti – 35%, 31% ir publikāciju, kurā vismaz vienam autoram ir piešķirts zinātnieka kods.

Slovēnijas Nacionālā un universitātes bibliotēka veido 12% no ierakstiem, akadēmiskās – 52%, speciālās bibliotēkas – 27, publiskās – 3, skolu 0,6, citas – 3,6 (pārsvarā ieraksti tiek lejuplādēti). COBISS sistēmā piedalās 428 bibliotēkas.

IZUM nodrošina arī COBISS sistēmas tīkla (COBISS.Net) darbību (COBISS sistēmas tīklā piedalās Serbija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Bulgārija). Katrā valstī ir Nacionālie COBISS centri. COBIS.Net ir minēto valstu kopkatalogs, tās apmainās ar datiem, taču bibliotēku veidotie ieraksti ir to īpašums un tiek iekļauti arī lokālajās datubāzēs. COBISS sistēmā tiek iekļauti ne tikai bibliotēku krājumā esošie dokumenti, bet arī zinātnieku publikācijas – raksti, konferenču tēzes u.c. materiāli. COBISS kataloga veidošanā piedalās dažāda veida bibliotēkas – nacionālās, akadēmiskās, publiskās u.c. COBISS.Net sistēmā ir 8 milj. ierakstu, kopumā piedalās 700 bibliotēkas.

IZUM nodrošina arī pētniecības informācijas sistēmas – SICRIS attīstību. SICRIS sistēma izveidota, lai palīdzētu novērtēt zinātnieku pētniecisko darbību, veicot bibliometriskus pētījumus un aprēķinus. SICRIS sistēma sniedz datus par pētniecības institūcijām, zinātniekiem un pētniecības projektiem. IZUM nodrošina SICRIS sistēmas sasaisti ar datubāzi Web of Sciences un Journal Citations Index. SICRIS sistēmas dati tiek ņemti no kopkataloga COBISS, autoriem ir obligāts pienākums sniegt datus par savām publikācijām COBISS papildināšanai, bibliotekāri, veidojot zinātnieku publikāciju bibliogrāfiskos ierakstus, pievieno kodus, kas raksturo publikāciju veidu u.c. kritērijus. SICRIS sistēma piedāvā zinātnieka darbu bibliogrāfiju, viņa darbu citējamību Web of Science, biežāk citēto darbu sarakstu, katrs darbs automātiski tiek novērtēts un saņem punktu skaitu atbilstoši COBISS sistēmā ievadītajiem kodiem, kas tiek aprēķināti pēc noteikta algoritma. Visi dati ir publiski pieejami, sistēmā ir reģistrēti ap 40 tūkstoši zinātnieku. IZUM nodrošina arī pieeju e-resursiem – datubāzēm Web of Science, OCLC, WorldCat u.c.

Pēc IZUM apmeklējuma mēs devāmies uz Mariboras Universitātes bibliotēku, kur tikāmies ar tās direktori Dr. Zdenka Petermanec.

Kopā ar Mariboras Universitātes bibliotēkas direktori

Zdenku Petermanec, direktores asistenti Dunju

un mūsu koordinatori Mojcu Kotar

Abonementā

Bibliotēkas izmanto visu ēku, kas sastāv no sešiem stāviem: divos apakšzemes stāvos atrodas krātuves, trijos stāvos izvietots brīvpieejas krājums un lasītavas, pēdējā stāvā iekārotas administrācijas telpas.

Bibliotēka darba dienās ir atvērta 13 stundas un katru dienu, pēcpusdienā rindas kārtībā viens no iekšējo nodaļu darbiniekiem strādā kā konsultants, lai labāk izprastu lietotāju vajadzības. Tā kā iekšējās nodaļās strādā 25 darbinieki, katrs darbinieks šajā postenī atrodas vienu reizi piecās nedēļās. Kopā bibliotēkā strādā 80 darbinieki.

Bibliotēkas krājumā ir 1 miljons vienību. Daļa no krājuma, kas atrodas krātuvē vēl nav rekataloģizēta. Mariboras Universitātes bibliotēka saņem arī obligāto eksemplāru. Katram nosaukumam bibliotēkā ir vidēji 3 eksemplāri, no kuriem viens ir arhīva eksemplārs.

Mariboras Universitātes bibliotēkas struktūra ir līdzīga Latvijas Universitātes Bibliotēkas struktūrai. Tai ir Centrālā bibliotēka un 11 nozaru bibliotēkas, taču atšķirībā no LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkas saņem finansējumu no fakultātēm.

Bibliotēkā ir 3 izstāžu zāles

Bibliotēkai ir 16 000 lietotāju un bibliotēka pilda arī publiskās bibliotēkas funkcijas. Mariboras Universitātes studentiem reģistrācijas maksa ir 5 eiro, citiem studentiem – 8 eiro, bet pārējiem lietotājiem 10 eiro.

Devāmies ekskursijā pa bibliotēkas sešiem stāviem, viesojāmies, kataloģizācijas, komplektēšanas un grāmatu iesiešanas un labošanas nodaļā, kā arī krātuvēs. Centrālajā bibliotēkā ir īpaša telpa, kas nosaukta bibliofila un ģenerāļa Rudolf Maister vārdā. Interesanti, ka ģenerālis algoja bibliotekāru un šobrīd Mariboras Universitātes bibliotēkas darbinieki vēl joprojām mēģina izprast izkārtojuma shēmu, grāmatu izvietojums saglabāts iepriekšējais. Kolekcijā vecākā grāmata datējama ar 1877.gadu, kas ir faksimilizdevums no 16.gs. Bibliotēkā ir reto grāmatu krātuve, kuras vecākā grāmata ir 14.gs. Bībele.