Piektdiena, 25. maijs, bija pēdējā prakses diena, kad Ļubļanas Universitātes rektorātā  tikāmies ar mūsu programmas koordinatori Slovēnijā Mojcu Kotar (Mojca Kotar) un Centrālās Tehnoloģiskās bibliotēkas direktoru Miro Pusniku (Miro Pusnik), saņēmām Ļubļanas Universitātes vicerektora prof. Aleša Valiča (Aleš Valič) izsniegtus  dalības sertifikātus, kā arī diskusijas veidā pārrunājām mūsu ieguvumus no praksē redzētā un apgūtā, tāpat neizpalika  Ļubļanas Universitātes decentralizētās bibliotēku sistēmas un  bibliotēku attīstības  apspriešana.

Tāpat neiztika bez kopīgas kafijas tases baudīšanas  vienā no brīnišķīgajām kafejnīcām  Ļubļanas centrā un omulīgas tērzēšanas par dažādiem tematiem, kas bieži vien noveda pie bibliotēku apspriešanas. Slovēnijas vizīti divu nedēļu garumā noslēdzām, kopīgi apmeklējot populārā dziedātāja Vlado Kreslin un aicināto viesu koncertu Kongresu laukumā (pie Universitātes galvenās ēkas), kas veltīts īpaši Jaunatnes dienas svinībām. 

Kopā ar Mojcu Kotar un Miro Pusniku

Kopā ar Mojcu Kotar un Erasmus Staff Mobility bibliotekāri Annu Zawadzku

Ceturtdienas  rītā kopā ar Mojcu devāmies  uz Ļubļanas Universitātes Centrālo Medicīnas bibliotēku.  Vispirms viena no bibliotēkas darbiniecēm Boža Oberč mums izrādīja bibliotēkas telpas, kas šogad tiek remontētas, taču bibliotēka  ir spējusi nodrošināt to, ka telpas nav slēgtas lasītājiem.  

Centrālās Medicīnas bibliotēkas abonementā

Pagaidām tā ir kopētava, taču telpu plānots

 pārveidot par kluso lasītavu ; vingrošanas bumbas darbiniekiem 

un lasītājiem atpūtas brīžos

Periodisko izdevumu plaukti brīvpieejas telpās, 

kur šobrīd  tiek mainīti logi

Periodisko izdevumu plaukti brīvpieejas telpās, 

kur šobrīd  tiek mainīti logi

Bibliotēkas krātuve, kur pārsvarā tiek glabāti  periodiskie izdevumi

Katram nosaukumam tiek atstāta brīva vieta aptuveni tik,

 cik nepieciešams 2 gadu žurnālu numuriem

Bibliotēkā ir neliels skaits grāmatu, tā kā visām jaunākajām

 grāmatām tiek veidota pieeja  abonētajās  datubāzēs

Bibliotēkas telpu remonta laikā lasītāju darba vietas

 izvietotas bibliotēkas garajos  gaiteņos

Bibliotēkas krājumu pārsvarā veido medicīnas nozares periodiskie izdevumi, parasti gadā tiek abonēti aptuveni 400 printēto  žurnālu  nosaukumu. Pēc ekskursijas pa bibliotēku tikāmies ar citiem bibliotekāriem un IT speciālistu, kas mums prezentāciju bibliotēku. Prezentācija angļu valodā pieejama šeit.

Kopā ar Centrālās Medicīnas bibliotēkas vadošajiem speciālistiem  (no kreisās) : Stanka Jelenc , SBA speciāliste,   IT speciālists Darko Majcenovič,  konsultante Boža Oberč, komplektēšanas speciāliste Ana Marija Furlan, bibliotekāre Nana Turk

Pēcpusdienā devāmies uz Ļubļanas Universitātes Mākslas zinātņu fakultāti  tikāmies ar Bibliotēku un  informācijas zinātnes un grāmatniecības studiju nodaļas (Department of Library and Information Science and Book Studies) vadītāju Dr. Primož Južnič. Viņš mums sniedza īsu ieskatu Slovēnijas bibliotekāru izglītības sistēmā.

Kopā ar Dr. Južniču un Erasmus Staff Mobility bibliotekāri Annu Zawadzku

Ļubļanas Universitāte ir vienīgā mācību iestāde Slovēnijā, kas piedāvā iegūt bibliotekāra profesiju. Vēl joprojām ir iespēja iegūt izglītību kursos, kuru aizsākumi meklējami pirms 30 gadiem, kad Ļubļanas Universitāte vēl nepiedāvāja šādu izglītības programmu.

Slovēnijas skolu bibliotēkās tiek algoti tikai darbinieki ar bibliotekāro izglītību, to paredz likumdošana. Pašlaik tiek strādāts pie izmaiņām likumā, lai arī publiskajās bibliotēkas tiktu ieviesta šāda prakse. Taču augstskolu bibliotēkas visbiežāk algo darbiniekus ar izglītību jomā, kas saistīta ar konkrētās bibliotēkas nozari. Visbiežāk tā tas ir bibliotēkās, kas saistītas ar sociālajām zinātnēm. Pastāv iespēja mācīties arī kādā citā nozarē, bet iegūstot 60 kredītpunktus bibliotēkzinātnē ir iespēja saņemt tā saukto „dubulto diplomu”.

Katru gadu šajā studiju programmā tiek uzņemti apmēram 60 studenti, no kuriem studijas pabeidz apmēram puse.  Pirmajā mācību gadā lekcijas visiem studentiem ir vienas un tās pašas, taču sākot no otrā studiju gada tiek piedāvāta iespēja izvēlēties studiju virzienu – bibliotēkzinātni, informācijas zinātni vai grāmatniecību. Bibliotekāriem ir papildus studiju kursi bibliotēkas krājuma attīstībā, kataloģizācijā, informācijas speciālistiem – digitālo bibliotēku veidošanā, bibliometrijā, bet grāmatniecības speciālistiem – izdevējdarbība Eiropā, izdevējdarbības politikā. Maģistra studijās tiek piedāvāti arī kursi angļu valodā, jo studenti ir no visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm, kas piedalās COBISS sistēmā. Tiek piedāvātas ari doktorantūras studijas, taču absolventi parasti izvēlas neturpināt studijas un pievērsties darbam.

Dr.Primož Južniž pauž viedokli, ka studiju programmas Bibliotēku un informācijas zinātnes un grāmatniecības studijas absolventiem atrast darbu bibliotēkā, grāmatu veikalā vai izdevniecībā nav sarežģīti.

Šodien mēs piedalījāmies Ļubļanas universitātes bibliotēku rīkotajā sanāksmē par institucionālo repozitāriju veidošanu. Vispirms Ļubļanas universitātes Datorikas un informācijas zinātnes fakultātes pārstāvji profesore Mira Trebar un Miha Peternel prezentēja fakultātes repozitāriju EPrints.fri, kas veidots izmantojot programmatūru EPrints. Ļubļanas universitātē ir izveidoti 3 repozitāriji, kas izmanto EPrints - Datorikas un informācijas zinātnes fakultātē, Pedagoģijas un Civilo inženierzinātņu un ģeodēzijas fakultātē. Referenti pastāstīja par EPrints funkcionalitāti, konfigurēšanas iespējām, daudzvalodu funkcionalitāti, savietojamību ar OAI, OpenAIRE, OpenDOAR u.c. Repozitārija izveide fakultātē uzsākta 2002. gadā, 2008. gadā ieviests EPrints3. repozitārijā tiek ievietoti studentu noslēguma darbi, projekti, semināru materiāli un mācību grāmatas. Repozitārijs ir integrēts ar fakultātes informācijas sistēmu FRI, kā arī repozitārijs integrēts ar informācijas sistēmu COBISS un repozitārijā pieejama saite uz COBIB kopkatalogu. Fakultātes pārstāvji uzsvēra, ka darbus repozitārijā ievieto pats autors un viņš atbild arī par autortiesību ievērošanu.

Milan Ojsteršek no Mariboras universitātes pastāstīja par Mariboras universitātes digitālo bibliotēku, tā izveides juridiskajiem pamatiem, mērķiem – visu Mariboras universitātes publikāciju iekļaušanu, bibliotēkas retumu digitalizāciju un ievietošanu repozitārijā. Repozitārijs nav brīvpieejas, bet zinātnieki var ievietot savu publikāciju pilnos tekstus, lai nodrošinātu to saglabāšanu, arī studentu darbu elektroniskās versijas tiek ievadītas digitālajā repozitārijā. Prezentācijā vēl tika pastāstīts par dokumentu ievietošanu, meklēšanas iespējām, integrāciju ar COBISS un SICRIS sistēmām (no COBISS sistēmas dati tiek pārsūtīti uz repozitāriju ar protokola Z39.50 palīdzību), plaģiātisma atklāšanas iespējām.

Trešā prezentācija bija Slovēnijas digitālās bibliotēkas veidotāju Zoran Krstulovič un Matjaž Kragejl prezentācija, tajā iekļautajiem materiāliem, autortiesībām, datu formātiem, piedalīšanos Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana un savietojamību ar COBISS un SICRIS sistēmām.

Nobeigumā prezentāciju sniedza Claire Buddy  - pārstāve no Open Access datubāzes un izdevēja BioMed Central, kas pastāstīja par piedāvājumu Open repository – institucionālo repozitāriju veidošanas programmu, kas balstīta uz DSpace programmatūru. BioMed Central piedāvā piekļuvi aptuveni 2000 brīvpieejas e-žurnālu, 95 000 rakstu brīvpieejā, tajā ir 309 dalīborganizācijas no 39 valstīm. Vispirms prezentācijā tika uzsvērti Open Access pozitīvie aspekti zinātniekiem, bibliotekāriem un zinātniskajām organizācijām. BioMed Central piedāvā ne tikai programmatūru, bet arī atbalstu repozitārija izveidē un uzturēšanā. Pasākuma noslēgumā notika bibliotekāru un augstskolu pārstāvju diskusija par dažādiem repozitāriju izveides jautājumiem. 

Kopā ar IZUM direktoru  Davor Šoštarič, 

COBISS sistēmas uzturēšanas speciālistu Pero Šobot  

un koordinatori Mojcu Kotar

Agri no rīta 22. maijā kopā ar Mojcu devāmies ar vilcienu uz otru lielāko Slovēnijas pilsētu Mariboru, kur vispirms viesojāmies Informācijas zinātnes institūtā (IZUM). Prezentācija angļu valodā atrodama šeit.
 IZUM ir sabiedriska bezpeļņas institūcija, kas izveidota, lai sniegtu informācijas infrastruktūras pakalpojumus. IZUM darbība aizsākta jau bijušās Dienvidslāvijas laikā. 1984. gadā tika uzsākta mašīnlasāmā kataloģizācija, 1987. gadā radās pirmās idejas par vienotu kataloģizāciju. IZUM tika dibināts 1990. gadā kā reģionāls koordinācijas centrs informācijas sistēmas COBISS izveidei, izmantojot COMARC standartu datu ievadei (pamatā UKMARC). 1991. gadā IZUM izveidoja bibliotēku informācijas sistēmu COBISS (Co-operative Online Bibliographic System and Services). Tajā pašā gadā, Dienvidslāvijai sadaloties, 55 bibliotēkas pārstāja sadarboties kopkataloga COBISS veidošanā, 1993. gadā sadarbība tika atjaunota, piedaloties visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm, izņemot Horvātiju. IZUM darbību finansē Slovēnijas pētniecības aģentūra (ARRS), IZUM darbojas 5 sektori COBISS sistēmas uzturēšanai, attīstībai un sistēmas dalībnieku izglītošanai.

IZUM ir Slovēnijas nacionālais COBISS centrs, kas veic nacionālās bibliogrāfiskās sistēmas un kopkataloga COBIB.SI veidošanas koordinēšanu, attīstību, apmācību nacionālās bibliogrāfiskās sistēmas izmantošanā un kataloģizācijā, nodrošina programmatūras attīstību un sistēmas tehnisko funkcionalitāti (serveru darbību). IZUM piedāvā arī citus bezmaksas informācijas pakalpojumus – veido standartus un datubāzes (CONOR.SI – personu autoritatīvo ierakstu datubāzi, SGC – priekšmetu autoritatīvo datubāzi), piedāvā pakalpojumu Mana bibliotēka (My library) (lietotāja konts grāmatu izmantošanas termiņa pagarināšanai u.c. kataloga funkcijām), Bibliotēkas izmantošanas kompensācijas pakalpojumu (library compensations service) (statistiku par grāmatu izsniegumu publiskajās bibliotēkās autoratlīdzības aprēķināšanai grāmatu autoriem par izsniegumu, tas tiek saskaitīts automātiski par gadu), „Jautā bibliotekāram” (jautājumi tiek atbildēti 24 stundu laikā, izmatojot e-pastu vai čatu, pakalpojuma sniegšanā piedalās vairākas bibliotēkas, sniedzot atbildes uz jautājumiem pēc grafika, atbildes tik saglabātas turpmākai izmantošanai (knowledge base), apmācības e-vidē (tiek piedāvāti 3 kursi tiešsaistē), multimeklēšanas iespējas u.c. Visus IZUM piedāvātos pakalpojumus izmanto Slovēnijas bibliotēkas, pārējo dalībvalstu bibliotēkas var izmantot pēc vēlēšanās.

Visas COBISS sistēmas dalībvalstis izmanto sistēmu COBISS vienotajai kataloģizācijai, izmantojot citu bibliotēku veidotos ierakstus. Ja ieraksts ir kopkatalogā, visas bibliotēkas var to lejupielādēt un izmantot. Ja bibliogrāfiskais ieraksts nav kopkatalogā, Slovēnijas bibliotēkās bibliogrāfiskais ieraksts tiek meklēts WorldCat. COBISS izveidotie ieraksti tiek ievietoti WorldCat, lai citas valstis var izmantot bibliogrāfiskos ierakstus.  Ja citas valsts bibliotēka vēlas pieeju šīm datubāzēm, IZUM var to nodrošināt, bet tas ir par maksu, jāparaksta vienošanās.

Slovēnijas kopkatalogā COBIB.SI kopumā ir 3,980,959 ieraksti, monogrāfijas – 60%, seriālizdevumi – 3%, raksti – 35%, 31% ir publikāciju, kurā vismaz vienam autoram ir piešķirts zinātnieka kods.

Slovēnijas Nacionālā un universitātes bibliotēka veido 12% no ierakstiem, akadēmiskās – 52%, speciālās bibliotēkas – 27, publiskās – 3, skolu 0,6, citas – 3,6 (pārsvarā ieraksti tiek lejuplādēti). COBISS sistēmā piedalās 428 bibliotēkas. 

IZUM nodrošina arī COBISS sistēmas tīkla (COBISS.Net) darbību (COBISS sistēmas tīklā piedalās Serbija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Bulgārija). Katrā valstī ir Nacionālie COBISS centri. COBIS.Net ir minēto valstu kopkatalogs, tās apmainās ar datiem, taču bibliotēku veidotie ieraksti ir to īpašums un tiek iekļauti arī lokālajās datubāzēs. COBISS sistēmā tiek iekļauti ne tikai bibliotēku krājumā esošie dokumenti, bet arī zinātnieku publikācijas – raksti, konferenču tēzes u.c. materiāli. COBISS kataloga veidošanā piedalās dažāda veida bibliotēkas – nacionālās, akadēmiskās, publiskās u.c. COBISS.Net sistēmā ir  8 milj. ierakstu, kopumā piedalās 700 bibliotēkas.

IZUM nodrošina arī pētniecības informācijas sistēmas – SICRIS attīstību. SICRIS sistēma izveidota, lai palīdzētu novērtēt zinātnieku pētniecisko darbību, veicot bibliometriskus pētījumus un aprēķinus. SICRIS sistēma sniedz datus par pētniecības institūcijām, zinātniekiem un pētniecības projektiem. IZUM nodrošina SICRIS sistēmas sasaisti ar datubāzi Web of Sciences un Journal Citations Index. SICRIS sistēmas dati tiek ņemti no kopkataloga COBISS, autoriem ir obligāts pienākums sniegt datus par savām publikācijām COBISS papildināšanai, bibliotekāri, veidojot zinātnieku publikāciju bibliogrāfiskos ierakstus, pievieno kodus, kas raksturo publikāciju veidu u.c. kritērijus. SICRIS sistēma piedāvā zinātnieka darbu bibliogrāfiju, viņa darbu citējamību Web of Science, biežāk citēto darbu sarakstu, katrs darbs automātiski tiek novērtēts un saņem punktu skaitu atbilstoši COBISS sistēmā ievadītajiem kodiem, kas tiek aprēķināti pēc noteikta algoritma. Visi dati ir publiski pieejami, sistēmā ir reģistrēti ap 40 tūkstoši zinātnieku. IZUM nodrošina arī pieeju e-resursiem – datubāzēm Web of Science, OCLC, WorldCat u.c.

Pēc IZUM apmeklējuma mēs devāmies uz Mariboras Universitātes bibliotēku, kur tikāmies ar tās direktori Dr. Zdenka Petermanec.

    Kopā ar Mariboras Universitātes bibliotēkas direktori 

    Zdenku Petermanec, direktores asistenti Dunju  

    un mūsu koordinatori Mojcu Kotar

    Abonementā

Bibliotēkas izmanto visu ēku, kas sastāv no sešiem stāviem: divos apakšzemes stāvos atrodas krātuves, trijos stāvos izvietots brīvpieejas krājums un lasītavas, pēdējā stāvā iekārotas administrācijas telpas.

Bibliotēka darba dienās ir atvērta 13 stundas un katru dienu, pēcpusdienā rindas kārtībā viens no iekšējo nodaļu darbiniekiem strādā kā konsultants, lai labāk  izprastu lietotāju vajadzības. Tā kā iekšējās nodaļās strādā 25 darbinieki, katrs darbinieks šajā postenī atrodas vienu reizi piecās nedēļās. Kopā bibliotēkā strādā 80 darbinieki.

Bibliotēkas krājumā ir 1 miljons vienību. Daļa no krājuma, kas atrodas krātuvē vēl nav rekataloģizēta. Mariboras Universitātes bibliotēka saņem arī obligāto eksemplāru. Katram nosaukumam bibliotēkā ir vidēji 3 eksemplāri, no kuriem viens ir arhīva eksemplārs.

Mariboras Universitātes bibliotēkas struktūra ir līdzīga Latvijas Universitātes Bibliotēkas struktūrai. Tai ir Centrālā bibliotēka un 11 nozaru bibliotēkas, taču atšķirībā no LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkas saņem finansējumu no fakultātēm.

Bibliotēkā ir 3 izstāžu zāles

Bibliotēkai ir 16 000 lietotāju un bibliotēka pilda arī publiskās bibliotēkas funkcijas. Mariboras Universitātes studentiem reģistrācijas maksa ir 5 eiro, citiem studentiem – 8 eiro, bet pārējiem lietotājiem 10 eiro.

Devāmies ekskursijā pa bibliotēkas sešiem stāviem, viesojāmies, kataloģizācijas, komplektēšanas un grāmatu iesiešanas un labošanas nodaļā, kā arī krātuvēs.  Centrālajā bibliotēkā ir īpaša telpa, kas nosaukta bibliofila un ģenerāļa Rudolf  Maister vārdā. Interesanti, ka ģenerālis algoja bibliotekāru un šobrīd Mariboras Universitātes bibliotēkas darbinieki vēl joprojām mēģina izprast izkārtojuma shēmu, grāmatu izvietojums saglabāts iepriekšējais. Kolekcijā vecākā grāmata datējama ar 1877.gadu, kas ir faksimilizdevums no 16.gs. Bibliotēkā ir reto grāmatu krātuve, kuras vecākā grāmata ir 14.gs. Bībele.

Darba katalogs atrodas iekšējo nodaļu telpās, 

mūsu gides atzina, ka pirms kāda laika no lasītāju zonas izņemtais 

alfabētiskais katalogs tomēr ir bieži  pieprasīts 

Periodisko izdevumu apstrādes telpās 

Lasītava                                                     

Grāmatu krātuves ir izvietotas 2 stāvos pagrabā

Darbiniece demonstrē reto grāmatu glabāšanu 

bezskābes karotna kārbās    

Retās grāmatas tiek ievietotas īpaši veidotā kastītē, 

kuras izgatavošanai nepieciešamas 8-10 stundas. 

Kastītē ir speciāli izveidota cieta kartona muguriņa, 

ko izmanto arī grāmatas izstādīšanas gadījumā kā paliktni.

 Katra grāmata tiek ievākota bezskābes papīra vākā

Semināra bibliotēka

Esam atpakaļ  galvaspilsētā pēc brīnišķīgi pavadītas nedēļas nogales, un šajā pirmdienā mēs devāmies uz Slovēnijas seno grāmatu krātuvi – uz Semināra bibliotēku http://www.culture.si/en/Seminary_Library,_Ljubljana un tikāmies ar  Semināra vadītāju Franci Šuštar, kas mums izrādīja bibliotēkas telpu un pastāstīja par tās vēsturi.  Bibliotēka dibināta 1701.gadā, tās dibinātāji bija Academia operosorum, kas bija pirmā publiski pieejamā  zinātniskā bibliotēka Slovēnijā.  Šajā savienībā bija medicīnas, jurisprudences, filozofijas un teoloģijas pārstāvji, kas veidoja bibliotēku pēc arhibīskapa pieprasījuma. Bibliotēkas krājumā ir konstanti 7000  reto grāmatu vienību, kas drukātās dažādās Eiropas daļās no 1486. līdz 1850.gadam. Grāmatas ir latīņu, vācu, franču un itāļu valodās, dažās arī slovēņu valodā.  Vecākā grāmata krājumā ir 13.gs. maza formāta Bībeles izdevums, savukārt vecākā grāmata slovēņu valodā ir Psalmu grāmata (1566.gads). 
Bibliotēka atrodas blakus katedrālei baznīcas īpašuma ēkā, tās griestus rotā 1721.gadā radīta freska, kura saglabājusies neskarta līdz mūsdienām, pateicoties tam, ka šajā ēkas daļā nekad nav bijusi apkures sistēma, arī krāsns un mākslīgais apgaismojums. Tāpēc šajā bibliotēkā no tās pirmsākumiem varēja uzturēties tikai  gada siltajā periodā, kad bija pietiekams dabiskais apgaismojums.  Bibliotēkā ir oriģinālā arhitektūra, tā laika grāmatu plaukti un grāmatu izkārtojums, kas atbilst 1840.gadam un kopš tā laika nav mainīts. 

Bibliotēkas katalogs

Plauktos grāmatas sakārtotas 2 rindās

Izdevumi  uzskaitīti inventāra grāmatā, plauktos tās sakārtotas pa tematiem – filozofija, medicīna, jurisprudence, teoloģija. Katra temata ietvaros tās izvietotas atbilstoši to ienākšanas kārtībai bibliotēkā. Grāmatas sakārtotas  sekojošā secībā: Bībele, Baznīcas tēvi, Baznīcas tiesības, Baznīcas vēsture un citas teoloģiskās grāmatas, kas veido 2/3 no  krājuma. Pēdējā 1/3 satur darbus  civiltiesībās, medicīnā, vēsturē, lingvistikā, filozofijā un literatūrā.  Būtiski, ka 1/3 no visa krājuma ir pieejama Slovēnijas elektroniskajā katalogā.

Mūsdienās bibliotēka pilda pārsvarā muzeja funkcijas, dažreiz to izmanto pētnieki un Teoloģijas Semināra studenti. Bibliotēkā nav pastāvīga darbinieka divu iemeslu dēļ:  nav  cilvēka ar atbilstošām zināšanām reto grāmatu uzturēšanā un saglabāšanā, kā arī  darbinieka algošanai nav pietiekoša finansiālā atbalsta.

Kopā ar  Semināra vadītāju Franci Šuštar

Kopā ar Mojcu 

Pateicoties mūsu "labajam gariņam" Mojcai,  sestdien, 19.maijā, mēs devāmies brīnišķīgā ekskursijā uz Venēciju, kur pastaigājāmies pa daudzām mazām ieliņām, šķērsojām neskaitāmus tiltus un baudījām izcili vasarīgo laiku.

Skats pa Jūrniecības studiju un transporta fakultātes
bibliotēkas logu

Piektdien, 18.maijā, mēs devāmies uz Slovēnijas jūras piekrasti – Portorožu un Koparu. Pa ceļam uz Portorožu mēs paspējām izbaudīt arī Slovēnijas brīnišķīgās kalnainās ainavas un jūras piekrasti.

Šodien apmeklētās bibliotēkas ir mazas fakultāšu bibliotēkas, kurās parasti strādā viens pilnas slodzes darbinieks ar palīgu, kas ir nepilnas slodzes darbinieks vai students. Apciemojām Primorskas universitātes Tūrisma studiju fakultātes bibliotēku un Ļubļanas universitātes Jūrniecības studiju un transporta fakultātes bibliotēku. Bibliotēku krājums ir aptuveni 10 000 vienības, bibliotēkā ir pieejami aptuveni 200-500 periodiskie izdevumi un e-resursi.

Jūrniecības studiju un transporta fakultātes bibliotēkā
kopā ar tās vadītāju Barbaru, mūsu koordinatori Mojcu
un Primorskas Universitātes Tūrisma studiju fakultātes
 bibliotēkas  vadītāju  Lidiju

Vispirms mēs apmeklējām Ļubļanas universitātes Jūrniecības studiju un transporta fakultātes bibliotēku. Fakultātē mācās apmēram 700 studentu, arī ārzemju studenti no Polijas, Igaunijas, Horvātijas u.c. valstīm. Krājumā grāmatas un periodiskie izdevumi, taču bibliotēkas vadītāja atzīmēja, ka žurnāli tiek iepirkti arvien mazāk un to vietu aizņem periodiskie izdevumi. Iespiestie periodiskie izdevumi tiek glabāti divus gadus, pēc tam tie tiek norakstīti. Bibliotēkā lielu daļu aizņem arī studentu noslēguma darbi, kuri atrodas bibliotēkā no 2006. gada, pēc tam tiek glabāti arhīvā. Bibliotēkas darbinieki organizē arī apmācības bibliotēkas izmantošanā parasti mācību gada sākumā. Bibliotēkā strādā 2 darbinieki.

 Primorskas Universitātes Tūrisma studiju fakultātes
 bibliotēkas telpās

Pēc tam mēs viesojāmies Primorskas universitātes Tūrisma studiju fakultātes bibliotēkā. Arī šeit bibliotēkā tiek glabāti studentu noslēguma darbi, pieejamas grāmatas, periodiskie izdevumi un e-resursi. Bibliotēkas vadītāja pastāstīja, ka nereti bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi, kuros kāds fakultātes pārstāvis uzstājas ar interesantu lekciju.

Saruna uz bibliotēkas balkoniņa

Mums bija izdevība apskatīt arī otru skaisto piejūras pilsētu – Koparu, kurā apmeklējām Primorskas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēku. Universitāte un bibliotēka atrodas senā ēkā. Bibliotēkas ēkā ir skaisti veidots arhitektoniskais risinājums, kur senās ēkas sienas savijas ar jauniem elementiem - sienām, stiprinājumiem, bibliotēkas plauktiem. Pabijām arī Koparas pilsētas publiskajā bibliotēkā, kas arī iekārtota senā pilsētas ēkā.

Primorskas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes
 bibliotēkā Koparā

Šodien mēs piedalījāmies Dienvidaustrumeiropas digitalizācijas iniciatīvas (SEEDI) 7. gadskārtējā konferencē, kas bija veltīta dažādiem kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un digitalizācijas jautājumiem. Konferenci atklāja Ļubļanas Nacionālās un Universitātes bibliotēkas direktore Mateja Komel Snoj un pārstāve no Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta ministrijas. Konferencē uzstājās digitālās bibliotēkas Europeana vadītāja Jill Cousins. Konferencē tika apskatīti dažādi digitalizācijas attīstības jautājumi, kā arī autortiesības un bāreņdarbu izmantošanas tiesiskie aspekti. Prezentācijās tika uzsvērta arī nepieciešamība pārveidot bibliotēku katalogus, veidojot jaunas sistēmas atbilstoši lietotāju vajadzībām un FRBR prasībām. 

Konferencē

Ļoti interesanta bija Austrijas digitālās bibliotēkas (Austrian Books Online) pārstāves prezentācija par sadarbību ar Google Books grāmatu digitalizācijā un Čehijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvja Tomas Foltyn prezentācija par vienota digitālo bibliotēku un to objektu reģistra veidošanu Čehijā. Plašu auditorijas interesi un atsaucību izraisīja Slovēnijas digitalizācijas speciālistu prezentācija par 3-D attēlu veidošanu, ko veic, izmantojot speciāli veidotu programmu un objekta fotoattēlus. Vēl tika prezentēts inovatīvs risinājums - multimēdiju e-grāmata par senās Slovēnijas - Emonas - vēsturi. Konference bija interesanta un sniedza plašu ieskatu digitalizācijas jautājumos un to attīstībā Dienvidaustrumeiropā.  

Tikšanās Centrālās Tehnoloģiskās bibliotēkas
Gētes institūta lasītavā

Šodien mēs viesojāmies Centrālajā Tehnoloģiskajā bibliotēkā  (Central Technological Library (CTK) http://www.ctk.uni-lj.si/english/), kas ir Ļubļanas Universitātes sadarbības partneris studiju materiālu nodrošināšanā. Ar tā darbu mūs iepazīstināja CTK direktors Miro Pusnik. CTK ir Slovēnijas valsts mēroga atbalsta centrs pētniecības attīstībai un uzņēmumiem. Bibliotēka dibināta 1949.gadā un nodrošināja savus pakalpojumus visai Dienvidslāvijai, svarīgi, ka pēc Slovēnijas neatkarības atgūšanas, bibliotēka saglabāja savas funkcijas.

Saruna ar mūsu gidi  Smilju Pejanovič

Bibliotēkā strādā 42 darbinieki, kas ir inženieri vai citas profesijas pārstāvji, kuri savas zināšanas bibliotēkzinātnē papildinājuši tālākizglītības kursos.

Bibliotēkas krājums veidots no izdevumiem tehniskajās un dabaszinātņu nozarēs, kopumā krājumā ir 120 000 eksemplāri un 600 periodisko izdevumu, 10% no krājuma pieejami brīvpieejā. Bibliotēkas krājumā atrodama arī apjomīga standartu kolekcija – 70 000 vienību. Lietotājiem pieejami 30 000 e-grāmatu un 15 000 e-žurnālu. Nodrošinot piekļuvi e-resursiem, bibliotēkām visā Slovēnijā nākas saskarties ar problēmu, ka PVN elektroniskajiem resursiem ir ievērojami augstāks kā tradicionālajiem. CTK integrēta arī Ļubļjanas Universitātes Ķīmijas fakultātes bibliotēka un Gētes institūta lasītava.

Grāmatu izkārtojums Gētes Institūta lasītavā

CTK ir Lubļanas universitātes Digitālās bibliotēkas izveidotājs, tās darbu nodrošina 5 darbinieki un tai ir 30 000 aktīvo lietotāju. Tā piedāvā pieeju vairāk kā 20 datu bāzēm un iepriekšējā gadā no Digitālās bibliotēkas tika lejupielādēti 1,4 miljoni pilnteksta dokumentu. Digitālā bibliotēka izmanto kompānijas Ex Libris piedāvāto e-resursu menedžmenta sistēmu Metalib. Digitālā bibliotēka piedāvā jaunas dimensijas kā efektīvāk piedāvāt labākus pakalpojumus un tos attīstīt.

CTK ir 10 000 aktīvo lietotāju un pagājušajā gadā izsniegums bija 200 000. Bibliotēka ievērojama ar savu darbalaiku, jo vienīgā visā Slovēnijā piedāvā darba laiku darbadienās no 8.00-24.00 un sestdienās no 9.00-17.00. No 20.00-24.00 bibliotēkā ir tikai apsardzes darbinieks un novērošanas kameras.

Brīvpieejas krājums

Periodisko izdevumu plaukti brīvpieejas krājumā
un darba stacija

Brīvpieejas krājums

Abonementā

Konsultanta darba vieta

Grāmatu izvietojums brīvpieejas krājumā

Ar e-resursu abonēšanu un konsorciju darbu mūs iepazīstināja šī darba organizētāja Tatjana Intihar. CTK vada 7 e-resursu abonēšanas konsorcijus – datubāzu SpringerLink, Willey, Jstor, Science direct, ACS, IEEE, IOP Science abonēšanai. Piemēram, datubāzes SpringeLink abonēšanai sadarbojas 50 institūcijas. Bibliotēka organizē datubāzi izvēli, izmēģinājuma pieeju un iegādi. Datubāzu abonēšana tiek finansēta no Nacionālās pētniecības aģentūras un pašu institūciju līdzekļiem. E-resursu abonēšanu un konsorciju vadīšanu veic 2 darbinieki. 

Bibliotēkas SSBA nodaļā strādā 4 darbinieki, un gadā tiek izpildīti 10 000 pieprasījumi, no kuriem 85% tiek piegādāti elektroniskā formā. Bibliotēka sadarbojas ar 300 piegādātājiem 39 pasaules vietās, piemēram,  Brazīlija, Ķīna, Japāna un Āfrika.

Aktīva kataloģizācija bibliotēkā notika pirms vairākiem gadiem un šobrīd visa kartīšu katalogos fiksētā informācija ir pieejama elektroniskajā katalogā. Kartīšu katalogiem, kas vēl joprojām tiek glabāti bibliotēkā, ir tikai sentimentāla vērtība. Pašlaik tiek risināts jautājums par kataloģizācijas izmaksu samazināšanu. Gadā CTK tērē 139 000 eiro par 3638 jaunu kataloga ierakstu izveidi, viena ieraksta izmaksas ir 38 eiro. Šobrīd tiek nodarbināti 3 kataloģizācijas speciālisti.

Darba katalogi bibliotēkas darba telpās

Pēc stāstījuma mēs devāmies ekskursijā pa bibliotēkas telpām. Apskatījām printēto materiālu glabātuvi. Pēc tam vēlreiz tikāmies sarunā, kur apspriedām arī citus bibliotēkas darba aspektus. Bibliotēkas darbinieki aktīvi veic arī lietotāju apmācības gan uz vietas universitātes fakultātēs, gan arī bibliotēkā par dažādu bibliotēkas resursu izmantošanu. Tā kā bibliotēkas darbinieki ir dažādu zinātņu nozaru speciālisti, tad ir apmācību veikšana ir vieglāka un efektīvāka. Lielu uzmanību bibliotēkas darbinieki pievērš arī tālākizglītībai apmeklējot dažādus kursus un konferences.

Izdevumi krātuvē sakārtoti pēc numuriem, kas ir līdzīgi šifriem

Periodiskie izdevumi ievākoti pa gadiem

Metāla durvis ar norādēm aizsedz plauktus ar

sakārtotiem izdevumiem

Krātuvē

Krātuvē

Tikšanās Sociālo zinātņu bibliotēkā

Šodien mēs viesojāmies Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkā. Ar tās darbu mūs iepazīstināja bibliotēkas vadītāja Mirjam Kotar, kas ir arī Ļubļanas Universitātes Bibliotēku padomes vadītāja. Vispirms mēs devāmies ekskursijā pa bibliotēku.

Bibliotēkā strādā 12 bibliotekāri un studenti, kas veic grāmatu izvietošanu plauktos un to sakārtošanu alfabētiskā secībā. Katram bibliotekāram ir savi konkrēti darba pienākumi. Komplektēšanas un kataloģizācijas speciālisti strādā bibliotēkā uz vietas. Kuratora funkcijas veic gan komplektētāji, gan pārēji bibliotēkas darbinieki.

Uzlīmes uz grāmatu aizmugurējā vāka

Bibliotēkas krājumā ir 204 000 eksemplāru, brīvpieejas krājumā atrodas trešā daļa, pārējais tiek glabāts krātuvē. Lai to izmantotu, lietotāji var veikt elektronisku pieprasījumu vai aizpildīt pieprasījuma veidlapu. Brīvpieejā krājums izvietots pēc UDK klasifikācijas sistēmas, bet krātuvē - pēc šifriem. Katram eksemplāram uz aizmugurējā vāka ir uzlīme, kurā norādīts UDK numurs, autors, nosaukuma sākums, krātuves šifrs, barkods, kas satur inventāra numuru, kā arī norāde par grāmatas izmantošanas termiņu. Ar sarkanu apzīmētas grāmatas, kas paredzētas izmantošanai uz vietas, ar dzeltenu  - uz 7 dienām, bet ar zaļu – izsniegšanai uz vienu mēnesi. Lasītavas grāmatas izņēmuma gadījumos tiek izsniegtas lietotājiem līdz dienas beigām.  Pašlaik bibliotēka abonē 400 periodiskos izdevumus  un saņem arī to elektroniskās versijas, taču turpmāk tiek plānots atteikties no drukātajām versijām.

Sociālo zinātņu fakultātē kopumā ir 400 studiju kursi, to informacionālais nodrošinājums bibliotēkā  ir 100%. Akadēmiskajam personālam  ir jāiesniedz kursu apraksts, bibliotekāri komplektē nepieciešamo literatūru. Kursa aprakstā minētā literatūra tiek sasaistīta ar  bibliotēkas katalogu. Komplektējot literatūru kursam, kurā ir līdz 50 studentiem, tiek nodrošināti 2 viena nosaukuma eksemplāri, bet vienam nosaukumam bibliotēkā vidēji ir 3,8 eksemplāri. Pasniedzējiem nepieciešamās grāmatas pētniecībai tiek finansētas no viņiem piešķirtajiem līdzekļiem, to pieejamība tiek nodrošināta visiem lietotājiem, bet pasniedzēji šo eksemplāru var izņemt uz vienu gadu. Bibliotēkas darbinieki papildina Ļubļjanas Universitātes Digitālo bibliotēku ar fakultātes mācībspēku publikāciju bibliogrāfiskajiem aprakstiem, pats publikāciju repozitārijs vēl ir sagatavošanā.

Bibliotēkai ir 6000 lietotāji, 75% no  lietotājiem ir studenti. Lai kļūtu par bibliotēkas lietotāju, ir jāmaksā reģistrēšanās maksa, ko studenti maksā reģistrējoties studijām. Lietotājiem, kas nav studenti, reģistrēšanās maksa ir lielāka.

Mācībām paredzētās kabīnes bibliotēkā

Bibliotēkā ir izveidotas 8 speciāli mācībām paredzētas kabīnes, ko lietotāji var rezervēt darbam, un telpa apmācībām. Lasītavas sadalītas klusajā zonā un grupu darba zonā. Bibliotēkā ir 175 darba vietas. Šeit ir pieejamas divas pašapkalpošanās iekārtas, taču pēc nesen apmeklētās IFLA's konferences bibliotēkas vadītāja uzskata, ka tas nav labs lietotāju apkalpošanas serviss, jo lietotāji dod priekšroku tiešai saskarsmei ar bibliotekāru. Bibliotēkas darba laiks darba dienās ir 8.00-20.00 un sestdienās  8.00-14.00, bet svētdienās tā ir slēgta. Eksāmenu laikā bibliotēkas darba laiks tiek pagarināts.

Bibliotēka piedāvā e-resursus, kuru abonēšanu veic Slovēnijas Informācijas Zinātnes Institūts, bibliotēku konsorciji, Ļubļjanas Nacionālā un Universitātes bibliotēka, kā arī Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka.

Bibliotekāri savu profesionālo izaugsmi nodrošina paši, apmeklējot dažādas starptautiskas konferences, daloties pieredzē ar kolēģiem. Slovēnijā bibliotekāriem nav paredzētas tālākizglītības programmas, tāpēc bibliotekāri meklē dažādas izglītošanās iespējas, kas nav tieši saistītas ar bibliotekāro darbu, taču nepieciešamas attīstībai.

Bibliotēkas vadītāja sniedza plašu ieskatu  lietotāju apmācību organizēšanā. Bibliotēkā ikdienas tiek sniegtas uzziņas un konsultācijas. Apmācībām tiek pievērsta liela vērība, un tiek izmantotas vairākas darba formas un sadarbība ar fakultātes mācībspēkiem. Lietotāju apmācības ir aizsāktas jau 80. gados, kur bija ietverta arī Proquest datubāzes CD-ROM izmantošana.  Plašāka 3. līmeņu darba programma ir izveidota kopš 2000. gada. Bibliotēkas darbinieki ir pārtulkojuši ALA informācijpratības standartus slovēņu valodā, kas ir uzlabojis informācijpratības izpratni. Bibliotēkas darbinieki uzskata, ka apmācībām nepieciešamas vismaz 6 stundu nodarbības.  Bibliotēka izmanto dažādus veidus apmācību organizēšanai – organizē nodarbības bibliotēkā par atsevišķiem tematiem, kursi apmācības notiek reizi nedēļā un uz tām ir iepriekš jāpiesakās. Apmācības dažreiz tiek iekļautas arī studiju kursā, kas veltīts ievadam pētniecībā, bibliotēka uzskata, ka apmācībām jābūt cieši saistītām ar studiju kursiem, lai būtu iespējams apgūtās zināšanas praktiski izmantot. Fakultātes mācībspēki arī uzaicina bibliotekārus organizēt apmācību nodarbības. Mācību gada sākumā bibliotēka nodrošina ievadkursus jaunajiem studentiem, grupās var būt pat aptuveni 500 cilvēku. Fakultātes vadība atbalsta apmācību organizēšanu un aicina studentus to izmantot. Bibliotekāri uzsvēra, ka apmācību sākumā ir svarīgi noskaidrot, kāds ir konkrētās auditorijas zināšanu līmenis un tam pieskaņoties. Tāpēc tiek jau laikus sagatavoti dažādi teorētiskie materiāli un uzdevumi, Lietotāju apmācībai ir izveidots arī e-kurss, mācību materiālu veidošanai tiek izmantotas dažādas multimediju sniegtās iespējas.  Bibliotēka veido visu mācību materiālu e-grāmatu, kurā būtu pieejami visi mācību materiāli un multimediju objekti. Vēl ir ideja sagatavot visai universitātei vienotu apmācību moduli, kuru pēc tam katra bibliotēka varēs adaptēt savām vajadzībām.

Sociālo zinātņu bibliotēkas brīvpieejas krājums

Abi kartīšu katalogi ir atrodami bibliotēkā, taču lietotāji tos neizmanto

"Esmu bibliotēkā! - Klusummīlis-"

Sociālo zinātņu bibliotēkā strādā entuziasti un ar iniciatīvu apveltīti bibliotekāri, kas ātri ģenerē idejas un iegulda daudz pūļu, lai katrs jaunums lietotājiem būtu noderīgs. Šīs bibliotēkas apmeklējums mūsos radīja lielu pacilājumu. 

Tā kā šodien Ļubļanā bija fantastiski saulains un silts laiks, pēc Sociālo zinātņu  bibliotēkas apmeklējuma  mēs izmantojām iespēju un devāmies pastaigā pa galvaspilsētu. Apskatījām vecpilsētu, uzkāpām augstā virsotnē netālu no pilsētas centra,  no kuras pavērās lielisks skats uz kalnu ieskauto pilsētu. Tāpat izstaigājām pilsētas parku un  iemaldījāmies botāniskajā dārzā. 

Kāpjot kalnā, pa ceļam uz Ļubļanas pili

Uz Ļubļanas fona